Digitālais klaidonis

Sagribējās papļāpāt un pafantazēt (viena naktī).

Kompaktdiskiem kā mūzikas nesējam attīstītajās valstīs masveidā atlicis dzīvot maksimums 15 gadus. Šī termiņa beigās tie paliks kā šaura niša - viss tiks rakstīts no kompja telefonos (kuri līdz tam laikam visi kļūs par daudzfunkcionāliem portatīviem datoriem). Pēc 20-25 gadiem  arī glabāt telefonā mūziku neviens neglabās - viss tiks translēts caur infosfēru uzreiz uz telefonu tiešsaistes režīmā. Advancētie čuvaki klausīsies visu pa tiešo no mikraustiņas, kura uztvers no infosfēras mūziku, atpazīs balss vai citas komandas (taktilās, vai no ārējās bezvadu pults/telefona). Vēl 20-30 gadi paies uz izstrādi un sabiedrības pieradināšanu pie translātora implantēšanas pa tiešo dzirdes nervā.

Kas attiecas uz papīra grāmatām - atskaite jāsāk no kvalitatīva elektroniskā papīra. Masveidīgs savā nišā tas kļūs ap 2012. gadu, tātad pilnībā izstums papīra grāmatas pēc 15-25 gadiem no šī termiņa. Vienīgais, kas var nedaudz sabremzēt šo procesu - skarbie likumi par kopiraitu ASV un Eiropā, taču ne uz ilgu -  mediju kompāniju bosi galu galā atdos konservatīvās pozīcijas, kur gan viņi liksies.

Tradicionālistiem nevajadzētu aizmirst, ka paaudze, kura tagad dzimst, absolūti neuztvers  viņu vērtības : prieku no papīra grāmatām un cietajiem diskiem.

Vienīgais, kā dēļ viss var sarežģīties ( bet ne apstāties) - pasaules krīze. Bet krīzes, cik man zināms, tagad var dzimt no sekojošām kategorijām (protams, tās var viena otru radīt, bet var arī ne)
1)Finanšu - ne pats sliktākais variants, toties pats ticamākais. Ja krīze paliks tikai finansiāla, tā sabremzēs visu tikai uz pāris gadiem (līdz 10), ne vairāk. Tā var rasties no esošā stāvokļa (tas ir bēdīgs, kā saka paziņas ekonomisti un internets).
2)Resursu -  izstrādes pie jauniem enerģijas avotiem vedas jo intensīvāk, jo mazāk paliek veco avotu. Tā kā šī krīze ja arī būs, tad tikai netieša.
3)Politiskā - slikts un neprognozējams variants, saistīts ar terorismu, fundamentālismu, varas maiņu ģeopolitiskajā arēnā un režīmu lielvalstu iekšienē (kuru tagad laikam ir divas - Ķīna un ASV, nu un Eiropa kaut kādā ziņā).
Šī krīze ar vislielāko varbūtību var novest pie dzīvības iznīcināšanas uz planētas atomkara vai bioloģiskā kara ceļā. No otras puses, tā drīzāk būs gluži paciešama (nu, kļūs ASV vēl vairāk līdzīgas PSRS - nu un?)
4)Ārējs, attiecībā pret cilvēci vāji prognozējams drauds - globālas epidēmijas, asteroīdi, apkārtējā vide globālās sasilšanas, ledu kušanas, zemestrīču un taifūnu pastiprināšanās veidā, mākslīgais intelekts. Šī krīze var būt briesmīga, bet gandrīz droši saglabās cilvēci kā sugu, kas priecē.


Es ļoti gribu redzēt Saules sistēmas apdzīvošanu. Pašlaik ir šaubas, ka tas vispār ir iespējams - pat ar tehnoloģiju izaugsmi tas prasa milzīgu civilizācijas piepūli. Kura principā varētu to izdarīt, ja vien nesastāvētu par 95% no  nabadzīgiem idiotiem kā āfrikāņi, nabaga kloniem kā indieši un ķīnieši vai bagātiem muļķiem kā amerikāņi un islāma naftinieki.

Varētu būt tā, ka radīsies neierobežotas labumu atražošanas tehnoloģija (automātiskās rūpnīcas un nanoroboti). Sākumā tas novedīs pie vispārējas smagas krīzes visās frontēs, lai cik bēdīgi tas nebūtu. Toties, ja pārdzīvosim, kosmosfēra  un singularitāte būs ļoti tuvu.

Jautājums par ģenētiku - nav šaubu, ka "bioētiskie" likumi, kurus pieņēmis valstu vairākums, stipri sabremzēs, bet neapturēs ĢM bērnu radīšanu. Bet šeit, kā es saprotu, ir pilns ar zinātniskām un tehniskām problēmām (kā jau arī rindkopā augstāk, starp citu) un šis process būs diezgan ilgs.

Un uz beigām - mīļākā figņa par singularitāti. Tajā, ka tā būs tuvāko 50 gadu laikā, es tomēr šaubos. Progresam traucē pašreizējais lietu stāvoklis ar zinātniskajiem pētījumiem un to pielietošanu. Bet žēl, jo diezin vai es nodzīvošu ilgāk, pat ar briestošajiem medicīnas panākumiem.
Proti, tas, kurš piedzims pēc 50 gadiem - vai nu nepiedzims nemaz, vai būs barbars ar šķēpiem un loku, vai ieraudzīs mūsu sugas pārdzimšanu nākamajā evolūcijas stadijā. Ticīgie vēl var cerēt uz saviem variantiem, bet vilšanās var izrādīties sāpīga.

Tā kā visiem iesaku cerēt uz pēdējo variantu. Ja jūs kādu iemeslu dēļ vēlaties palikt tādi, kādi esat tagad - nav traki, nākotnē ar varu neievilksi. Supercivilizācija drīzāk gan raudzīsies uz saviem senčiem ar nostalģiju un sentimentalitāti, un sargās nedaudzos atlikušos pārstāvjus. Vai pat vispār par viņiem aizmirsīs.